Ķemeru parks


Ķemeru ainavisko parku ar līkumoto celiņu tīklu gar Vēršupīti projektēja un 1839. gadā sāka veidot Rīgas daiļdārznieks Kārlis Heinrihs Vāgners. Parka veidošanās un attīstība turpinājās nākamos simts gados. Rietumu pusē izveidoja simetrisku parteri ar zālieniem, puķu stādījumiem un celiņiem. Pāri Vēršupītei izveidoti vairāki tiltiņi, kuriem doti nosaukumi: “Nopūtu”, “Kaprīžu”, “Muzikālais” u. c. 

Ķemeru parks ir senākais un apjomā lielākais publiskais dārzs Latvijā ārpus Rīgas. 20. gadsimta 30. gados parka celiņu kopgarums sasniedza 15 km, bet pa Vēršupīti un kanāliem bija iespējams braukāt ar nelielām laiviņām.



Sēravota paviljons un sēravots "Ķirzaciņa"


Šis ir viens no pazīstamākajiem Ķemeru kūrorta objektiem jau kopš 20. gs. sākuma. Lapene uzcelta pie avota, kurš pēc skaita bija jau sestais 19. gs. beigās atklātais sēravots Ķemeros. Pašlaik to ir vairāk par divdesmit. Paviljons savu izskatu nav būtiski mainījis, bet ķirzakas skulptūra izveidota tikai 1949.gadā (tēlnieks Juris Bajārs). 20.gs.sākumā avotu rotāja skulpturāla grupa - zēns uz delfīna, kuru nopostīja pirmā pasaules kara laikā. Starpkaru periodā avots tecēja no delfīna atvērtās mutes, kas bija vienīgā saglabājusies skulptūras daļa.



Piemineklis Ķemeru kūrorta dibinātājiem


1861. gadā atklātais piemineklis veltīts Ķemeru kūrorta dibinātājiem un direktoriem (galvenajiem ārstiem). Atrodas netālu no Mīlestības saliņas. Veidots kā koka stumbrs, ko apvij čūska. Uz pieminekļa izvietoti kūrorta vadītāju vārdi, kas iegravēti baltās plāksnītēs. Ilgajā pastāvēšanas laikā kaļķakmens piemineklis vairākkārt pārveidots. Kaltā ķēde, kas ierobežoja pieminekļa vietu, nozagta 2009. gadā.



Mīlestības saliņa


Viens no Ķemeru parka izteiksmīgākajiem objektiem meklējams uz Vēršupītes kanāla noslēgumā izveidotās mākslīgās saliņas. Jau kopš 19. gs. beigām te atradās kokgriezumiem bagātīgi rotāts paviljons, kas nopostīts pirmā pasaules kara laikā. Tagadējā klasicisma tradīcijās veidotā mūra rotonda uzcelta 1928. gadā pēc arhitekta Fridriha Skujiņa projekta. Te atradās kafijas paviljons, kur kūrorta viesiem piedāvāja bezalkoholiskos dzērienus, tēju un kafiju ar uzkodām un izklaidei bija uzstādīts radio. Padomju laikā pie “Mīlestības saliņas” notika Bērnības svētki. 



Ūdenstornis


42 metrus augstā būve (augstākā Ķemeros) ir Latvijas industriālā mantojuma sastāvdaļa, valsts nozīmes piemineklis. Uzcelts 1929. gadā, arhitekts Fridrihs Skujiņš. Ūdenstornis, kas pēc izskata atgādina bāku, atrodas blakus savulaik populārajai Ķemeru viesnīcai, ko dēvēja arī par "balto kuģi". Tornī atradās sērūdens rezervuārs un dzeramā ūdens rezervuārs 100 m3 tilpumā. Līdz Otrajam pasaules karam torņa augšējā platformā bija ierīkots skatu laukums. Kūrorta viesi šeit no 42 metru augstuma aplūkoja Ķemeru apkārtni.




Ķemeru dzelzceļa stacija


Pirmā stacijas ēka celta 1877. gadā līdz ar dzelzceļa līnijas “Rīga – Tukums” atklāšanu. 1911. gadā ieviesa tiešo vilcienu satiksmi “Maskava – Ķemeri”, bet 1912. gada vasarā no dzelzceļa stacijas līdz Jaunķemeru pludmalei atklāja elektrisko tramvaja līniju, kas darbojās līdz 1915. gadam. Pēc kara, 30. gadu sākumā Ķemeros neilgu laiku kursēja dīzeļtramvajs. 



Slokas ezera taka


Slokas ezers ir sekls piekrastes ezers ar dolomītu grunti, bagātīgām ūdensaugu audzēm un sēravotiem. Ezerā ligzdo vairākas aizsargājamas putnu sugas un tā ir nozīmīga migrējošo putnu atpūtas vieta. Tāpēc Slokas ezers ir laba putnu vērošanas vieta, īpaši pavasara un rudens putnu migrācijas laikā. Ezerā ir atļauta makšķerēšana.

Slokas ezerā un tā apkārtnē jūs atradīsiet:

  • Peldošu putnu vērošanas torni
  • Sēravotu, kas izplūst ezera krastā netālu no putnu vērošanas torņa
  • Slokas ezera pastaigu taku (3,1 km)
  • Velomaršrutu Slokas ezers – Kūdra (3,5 km)

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .